Brendijs

Brendijs ir stiprs alkoholisks dzēriens, kas tiek iegūts, destilējot vīnu, un satur 35% – 60% alkohola. Brendiju var izgatavot arī no raudzētiem augļiem un izspaidām.

Vēsture

Brendija pirmsākumi ir saistīti ar destilācijas prasmes apgūšanu. Tomēr dzēriens, kādu mēs to pazīstam šodien, radās 12.gs. un tā nosakums cēlies no vārda „brandewijn” (dāņu valodā), kas nozīmē degošs vīns.

Baudītājiem

Tradicionāli brendiju pasniedz pēc ēdienreizes speciālājās zemās tulpjveida glāzēs. Brendijs tiek baudīts nesteidzīgi, sildot to plaukstā un izjūtot aromāta buķeti.

Visiem brendijiem ir vispārpieņemts izturības apzīmējums, ko parasti norāda uz pudeles etiķetes:

Apzīmējumu skala Heresa brendijiem:

  • „Brandy de Jerez Solera” – izturēts vienu gadu;
  • „Brandy de Jerez Solera Reserva” – izturēts trīs gadus;
  • „Brandy de Jerez Solera Gran Reserva” – izturēts 10 gadus.

Tradicionāli izšķir trīs galvenos brendija veidus: Vīnogu brendijs, augļu brendijs un izspaidu brendijs (Grappa):

  • Vīnogu brendijs tiek ražots, destilējot raudzētās vīnogas. Šis brendija paveids ir augstākās klases destilēts dzēriens, kura radīšanā ļoti rūpīgi tiek ievērotas visas pagatavošanas, uzturēšanas un uzglabāšanas nianses. Vīnogu brendijam ir vairāki paveidi, tomēr izcilas klases dzēriens, kas nāk no konkrētajiem vīnogu audzētavu reģioniem, skaitās konjaks un armanjaks.
  • Augļu brendijs ir destilēts no augļiem un ogām: āboliem, persikiem, aprikozēm, plūmēm, ķiršiem, plūškoka augļiem, avenēm un kazenēm. Augļu brendijs parasti satur 40% līdz 45% alkohola.
    Tradicionāli augļu brendiju pasniedz atdzesētu ar ledu vai kokteiļos.
  • Grappa ir, tā saucamais, vienkāršo ļaužu brendijs, kas tiek pagatavots, destilējot raudzētās vīnogu izspaidas – masu, kas paliek pēc vīnogu sulas izspiešanas. Parasti grappa netiek īpaši izturēta.