Populārākās vīnogu šķirnes

Pasaulē ir pazīstamas aptuveni 5 000 vīnogu šķirnes, bet tikai nedaudzām ir lemts kļūt par vīnu. Savi līderi ir arī starp vīna darīšanā izmantojamo vīnogu šķirnēm. Šoreiz vīnzinis Jānis Kaļķis iepazīstina ar pašu spēcīgāku sešinieku vīnogu vidū.

• ‘Chardonnay’ ir pati populārākā balto vīnogu šķirne pasaulē. Ja šo vīnogu šķirni varētu salīdzināt ar dzīvnieku, ‘Chardonnay’ būtu hameleons: šīs pakļāvīgās ogas aug gandrīz visur, pielāgojot savas garšas nianses augsnei, klimatam un citiem audzēšanas faktoriem. Vīndariem ir ērti strādāt ar šo šķirni, tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka ‘Chardonnay’ ir lielā cieņā. Par ‘Chardonnay’ etalonu ir uzskatāms Šablī reģiona vīns — tam piemīt augsts skābums, izteikta mineralitāte, mazs augļainums un stingrs raksturs.
• ‘Sauvignon Blanc’. Šo šķirni pazīst un ir iecienījuši daudzi vīna darītāji, eksperti un baudītāji. Var izcelt divus ‘Sauvignon Blanc’ etalonus — tie ir Luāras ielejas un Jaunzēlandes ‘Sauvignon Blanc’. Šo šķirni audzē arī citos reģionos, taču citur audzētās ogas spēj tikai līdzināties un tiekties pēc šo divu etalonu garšas buķetes. Vērts uzsvērt, ka abi etaloni ir gana atšķirīgi. Luāras ielejas ‘Sauvignon Blanc’ ir ar augstu mineralitāti, elegants, dziļš un sarežģīts. Janzēlandes ‘Sauvignon Blanc’ ir ar augstu skābuma līmeni, kraukšķīgs, atsvaidzinošs, ar svaigi pļautas zāles un ērkšķogu notīm.
• ‘Riesling’, viena no senākajām šķirnēm, ierindojas trešajā vietā. ‘Riesling’ ir īsta balerīna, kuras garšas deju ietekmē augsne, kur ogas ir audzētas. Lai gan ‘Riesling’ mīl vēsumu, to audzē arī siltākajos reģionos, piemēram, Austrālijā. Šķirnes modes tendences nosaka trīs valstis. Viena no tām ir Vācija. Reingavas reģiona ‘Riesling’ ir harismātisks un precīzs, Mozelē šīs ogas garša ir pilnīgāka, saldenāka un biezāka. Francijas Elzasas reģiona ‘Riesling’ ir maigāks, mīkstāks un pielaidīgāks. Savukārt Austrālijā izdodas iegūt spēcīgāku un pilnmiesīgāku garšu, tajā pašā laikā nezaudējot ‘Riesling’ piemītošo eleganci.
• ‘Pinot Gris’ jeb ‘Pinot Grigio’ modi nosaka divi reģioni. Francijā, Elzasas reģionā, kur tā ir trešā stādītākā šķirne, no tās gatavo dziļus, izsmalcinātus un elegantus vīnus, kas nobriest un attīstās vēl ilgi pēc iepildīšanas pudelē līdz sasniedz kompleksu garšas gammu ar tropu augļu kokteiļa dominanti. Itālijā, Friuli reģionā, lai gan ogām ir diezgan intensīvs raksturs, no tām gatavo viegli dzeramus, nesarežģītus vīnus. Lielākajā daļā gadījumu vīni, kas gatavoti no šīs šķirnes ogām, ir dzerami jauni un ar gadiem labāki nepaliks, tātad - jo jaunāks vīns tiek izdzerts, jo lielāks baudījums. ‘Pinot Grigio’ audzē arī citur pasaulē, piemēram, Vācijā tā ir pazīstama ar nosaukumu ‘Grauburgunder’ nosaukuma, bet Ungārijā tai piedēvēts ‘Szurkebarat’ vārds.

• 'Pinot Noir' ir viena no vecākajām vīnogu šķirnēm. Šīs vīnogas savā garšā ideāli atspoguļo gan augsnes īpatnības, gan to, kādas rūpes tās audzēšanas laikā saņēmušas, tāpēc vīnus augsti novērtē to garšas dažādības dēļ. Sarkanvīnos to reti maisa kopā ar citu šķirņu vīnogām, bet šo šķirni izmanto arī šampanieša radīšanā! Citi nosaukumi: Blauburgunder, Blauer Arbst, Blauer Spätburgunder, Burgunder, Cortaillod, Mário Feld, Morillon, Savagnin Noir u.c.

• 'Primitivo'. Klasiska un populāra Itālijas vīnogu šķirne, kuras līdzinieces ar dažādiem nosaukumiem audzē visā pasaulē. Tās nosaukums norāda nevis uz šķirnes vienkāršību, bet, burtiski tulkojot, stāsta ka šīs ogas nogatavojās ātrāk nekā pārējās. Aromātā dominē ķiršu, plūmju, piparu un vaniļas notis, šokolādes un koksnes toņi. Garša ir bagāta, ar patīkamu skābumu. Citi nosaukumi: Zinfandel, Crljenak Kaštelanski, Gioia Del Colle, Locale, Morellone, Plavac Veliki, Uva Della Pergola u.c.