Dzirkstošie vīni

Dzirkstošais vīns, ko bieži neprecīzi mēdzam dēvēt arī par šampanieti, ir neatņemama svētku galda sastāvdaļa, kas svinībām piešķir šarmantu greznumu, dzīvesprieku, vieglumu un rotaļīgumu, tāpēc, gaidot gada nogales svētkus, iepazīstināsim Jūs ar noderīgu informāciju par dzirkstošajiem vīniem!

• Precīza dzirkstošo vīnu izcelsmes valsts nav zināma, taču ir skaidrs, ka šis īpašais un cēlais dzēriens, kas rakstos minēts jau 16. un 17.gadsimtā, ātri atrada savu vietu gan Francijas, gan Anglijas karaļnamos un vēlāk strauji iekaroja arī vienkāršās tautas uzmanību.
• Par vienu no pasaulē zināmākajiem dzirkstošo vīnu ražošanas reģioniem jau 17.gadsimta beigās kļuva Šampaņa Francijā, un tikai šajā apvidū ražotais dzirkstošais vīns var tikt cēli saukts par šampanieti. Šādu aizsardzību Šampaņas provinces vīndariem jau izsenis nodrošina Francijas valsts, jo, pieaugot dzirkstošo vīnu popularitātei, pieauga arī mazāk kvalitatīvu dzērienu piedāvājums, kas draudēja sagraut šampanieša nevainojamo reputāciju. Tieši tādēļ pat citviet Francijā radīts dzirkstošais vīns nedrīkst nest šampanieša vārdu.
• Interesanti, ka Šampaņas reģionā ir vien daži vīna ražotāji, kuru ražošanas apjomi ļauj gada laikā radīt vairāk par miljons pudelēm šampanieša, tomēr par šampanieša trūkumu pasaulei nevajadzētu bēdāties, jo reģionā ir daudz mazu vīndaru, kas spēj piedāvāt labas kvalitātes dzērienu un iekarot arvien lielākas pielūdzēju simpātijas, turklāt ir pieejami arī daudzi citi kvalitatīvi dzirkstošie vīni.
• Dzirkstošā vīna veidu, ko uz pudelēm apzīmē ar dažādiem svešvārdiem, piemēram, Brut, Prosecco, Abocadoc. nosaka, ņemot vērā vīna sausuma un salduma proporcijas, turklāt katras valsts vīndari savai produkcijai lieto cita veida apzīmējumu, tādēļ dzirkstošo vīnu klāstā reizēm var viegli apjukt.
• Dzirkstošā vīna saldums tiek veidots, ražošanas procesā pievienojot vīnam noteiktu daudzumu cukura, bet interesanti, ka dzirkstošā vīna radīšanai labāk piemērotas izteikti skābas vīnogas.

Dzirkstošo vīnu gatavošanai visbiežāk lieto trīs metodes:

• Tradicionālā metode – tiek izmantota šampanieša gatavošanai. Sākumā tiek pagatavots klasisks vīns, kam pievieno rauga un cukura maisījumu, pilda speciālas formas izturīgās pudelēs, kurās tas rūgst vēlreiz. Otrās fermentācijas laikā vīnā veidojas papildus alkohols, nogulsnes un ogļskābā gāze. Kad gāzei nav vairs vietas, tā izšķīst dzērienā, tālab pēc šīs metodes gatavotā dzirkstošajā vīnā burbuļi turas ļoti ilgi.
• Šarma metode (Methode Charmat) ir izplatītākā dzirkstošo vīnu gatavošanas tehnoloģija ar ko pagatavo 70-80% no visas pasaules dzirkstošajiem vīniem. Šādi gatavotiem vīniem otrreizējā fermentācija notiek lielā metāla tvertnē, pēc fermentācijas dzēriens tiek izfiltrēts, pildīts pudelēs un sāk savu ceļu pie pircējiem.
• Lauku metode (Methode Rurale vai Methode Ancestrale), nozīmē, ka jau pirmreizējā vīna fermentācija tiek pabeigta pudelē. Vīns tiek raudzēts, bet tam neļauj izrūgt līdz galam. Tad veic dzēriena filtrēšanu, atstājot tajā raugu. Šādu dzērienu pilda pudelē, kur tas pabeidz savu gatavošanos un rodas viegli gāzēts dzirkstošais vīns.

Dzirkstošo vīnu var gatavot jebkurā valstī, kur audzē vīnogas. Tomēr dzirkstošā vīna ražošana nav populāra reģionos ar izteikti karstu klimatu. Tas tādēļ, ka karstumā vīnogās izdalās vairāk cukuru, bet labu dzirkstošo vīnu radīšanai nepieciešamas ogas ar augstu skābuma līmeni, lai varētu regulēt vīna garšu un burbuļu intensitāti. Mājās dzirkstošo vīnu labāk glabāt 6-8 grādu temperatūrā. Šādā vidē vīnam izdalās mazāk burbuļu un veidojas maigākas garšas nianses. Dzirkstošo vīnu nav ieteicams pasniegt kopā ar desertiem, jo saldā ēdiena garša pastiprinās vīna skābumu.