Vīni no eksotiskās Brazīlijas!

Vīna cienītāji un jaunu garšu meklētāji Latvijā tagad sevi var iepriecināt ar eksotisku pieredzi – doties garšu ceļojumā uz tropisko Brazīliju, jo Latvijas vīna tirgū sevi piesaka Brazīlijas vīna zīmola “Miolo” vīni. Tieši tāpēc dzērienu un vīnu veikalu tīkls AlkOutlet aicina -  uzzini, ko mūsu vīna baudītājiem spēj piedāvāt Brazīlija. Tajā ir ekvatoram tuvākie vīna dārzi, un šī zeme prestižajā pārtikas un dzērienu izstādē “Anuga” savulaik ieguvusi 14% no visām izstādes laikā piešķirtajām medaļām.

Materiāla konsultants - Latvijas vīnziņu asociācijas prezidents Jānis Kaļķis.

Uzlecošā pērle vīna kartē.

Lai arī Brazīlija ir lielākā un blīvāk apdzīvotā valsts Dienvidamerikā, turklāt tās vīnogulāju stādījumi ir lielāki nekā mums labi zināmajā Jaunzēlandē, vīna baudītājiem šī zeme, pretēji savām kontinenta “māsām” Čīlei un Argentīnai, vēl arvien ir eksotisks jaunums. Visdrīzāk tas tālab, ka brazīliešiem arī bez vīna ir daudz, ko piedāvāt pasaulei – kafija, karnevāli... Lai nu kā, šajā saules pielietajā zemē ir vīns, turklāt labs!

Vīna darināšana tropiskajā Brazīlijas klimatā lielā mērā bijusi atkarīga no dažādiem imigrantu viļņiem. Te sabijuši gan portugāļi, gan jezuītu mūki, gan Itālijas migranti, un katrs to Brazīlijas “vīna deķīti mēģinājis vilkt uz savu pusi”, tāpēc mūsdienu Brazīlijā var atrast gan absolūti unikālus vīna izstrādājumus, ko vēlēsieties baudīt tikai vienu reizi dzīvē, gan īstenu vīnmīļu garšas kārpiņām tīkamus labas kvalitātes dzērienus, kas saņēmuši arī starptautisku atzinību, tostarp medaļas prestižajā pārtikas un dzērienu izstādē “Anuga”.

Sava vīna rokraksta meklējumos.

Brazīlijā vīnu ražo jau gandrīz 500 gadus, jo pirmos vīnogu stādus uz šejieni portugāļu jūrasbraucēji atveda 1532.gadā. Likumsakarīgi - ja ir vīnogas, ir arī vīns! Jau dažus gadus vēlāk Brazīlijā sākās vīna darināšanas eksperimenti. Tomēr, jāteic godīgi – sākotnēji vīndaru panākumi nebija visai spoži, un neko ievērības cienīgu brazīliešiem neizdevās radīt līdz pat 1808.gadam. Šajā gadā, bēgot no Francijas iebrucējiem, Brazīlijā ieradās Portugāles karaliskā ģimene. Bet - nu kas tie par karaļiem, kam nav laba vīna?! Tāpēc viņi sev līdzi atveda zināšanas, prasmes, un vīna darināšanas eksperimenti Brazīlijā kļuva arvien veiksmīgāki.

Jaunu sparu vīna rūpniecībai 19.gadsimta beigās piešķīla itāļu imigranti. Līdz ar viņu ierašanos sākās straujš saražotā vīna apjoma pieaugums un uzlabojās vīna kvalitāte. Nākamo un pēdējā laikā vērienīgāko pavērsienu Brazīlijas vīnkopība piedzīvoja pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad zināšanas un līdzekļus šajā zemē sāka investēt starptautiski atzīti Eiropas vīna un šampanieša nami.

Lai arī kopš tā laika pagājuši 50 gadi un Brazīlija ir iemācījusies radīt tiešām kvalitatīvus un pasaules vīnmīļiem saprotamus dzērienus, šī valsts vēl arvien ir sava vīna rokraksta meklējumos. Specifiskā klimata un kultūras dēļ brazīlieši vēl arvien pēta savai zemei piemērotākos vīna stilus, vīnogas un vīnkopības metodes. Tieši tālab, baudot Brazīlijas vīnus, mēs varam doties lieliskā garšu ceļojumā un atrast tur daudzas pārsteidzošas pērles. Brazīlija ir lieliska vieta dzirkstošu vīnu radīšanai. Relatīvi nesen šī zeme ir izveidojusi un juridiski nostiprinājusi arī pirmos divus ģeogrāfiski aizsargātos vīna apgabalus. Vale dos Vinhedos reģiona vīndari ražo izcilus vīnus no ‘Merlot’ šķirnes vīnogām. Ja Vale dos Vinhedos  reģiona vīna sastāvā ir vismaz 60% ‘Merlot’ vīnogu, tiem var lietot aizsargātu izcelsmes vietas abreviatūru “DO”. Savukārt dzirkstošo vīnu pasaulē savu aizsargātas vietas statusu kopš 2022. gada nostiprinājis Pinto Bandeira reģions.

Brazīlijā  aptuveni līdzīgos apmēros audzē gan sarkano, gan balto šķirņu vīnogas. Lai arī brazīlieši diezgan daudz eksperimentējuši ar amerikāņu vīnogu šķirnēm, populārāko Vitis Vinifera šķirņu godu šajā zemē izdevies izcīnīt baltajām ‘Chardonnay’, ‘Viognier’, ‘Riesling’, ‘Sauvignon Blanc’, ‘Pinot Gris’ un sarkanajām ‘Cabernet Sauvignon’, ‘Merlot’, ‘Cabernet Franc’, ‘Tannat’, ‘Pinot Noir’ ogām. Protams, vīna dārzos vēl arvien jūtama itāļu un portugāļu klātbūtne, tāpēc Brazīlijā pietiekoši daudz audzē arī šajās Vidusjūras zemēs populāru šķirņu ogas: ‘Sangiovese’, ‘Trebbiano’, ‘Teroldego’, ‘Tempranillo’, ‘Tauriga Nacional’.

Eksotiska valsts - eksotiskas metodes!

Piecsimt gadus ilgie eksperimenti ir palīdzējuši Brazīlijai nonākt pie labu dzērienu ražošanas un iemācījuši arī eksotisku pieeju vīnogu audzēšanai. Piemēram, tieši brazīlieši ir pamanījušies vīnogas pieradināt dzīvei pie ekvatora, jo Brazīlijā atrodas pasaulē vistuvāk ekvatoram esošais vīna reģions Vale do San Francisco. Pie ekvatora valda mūžīgā vasara, gada vidējā temperatūra te ir 24-25 grādi pēc Celsija un deviņus mēnešus gadā ir sausuma periods, bet viņi šajos apstākļos prot izaudzēt kvalitatīvas vīnogas. Tam ir radīta speciāla vīnogulāju apūdeņošanas sistēma un vīnogu ražu pakāpeniski tiek ievākta visu gadu. Vīnkopji ir atraduši veidu, kā “piemānīt stādus”, lai tie “nesaprot”, kāds ārā gadalaiks. Vīnogulāji viens pēc otra pakāpeniski ražo visu gadu, tāpēc šajā apvidū visu laiku var redzēt pilnu vīnogulāju dzīves ciklu – kādā stūrītī stādi klusi raisa pirmos pumpurus, citviet vīnogas pilnos ziedos, bet dažviet saules siltumu dzer nobrieduši ogu ķekari, kam strauji tuvojas ražas novākšanas laiks.

Pie ekvatora esošās vīna plantācijas nav vienīgais pārsteigums - Brazīlijas vīnkopji savu darbu radoši dara arī tālāk no ekvatora, tāpēc daudzviet ir iemanījušies karsto sauli apmānīt ar tā dēvēto “ziemas vīndarīšanu”. Vietējie zemnieki vīnogu augšanas ciklu ir izveidojuši tā, ka vīnogulājs ražu dod ziemas periodā, kad klimats ir vēsāks un patīkamāks, nevis pārmērīgi karstajā vasarā. Te gan uzreiz jāteic - tiem, kas iedomājas ziemu ar baltu, pūkainu sniedziņu uz rudenīgos toņos tērptām vīna nogāzēm, nāksies vilties. Ziema Brazīlijā ir apmēram tāda, kā ļoti silta vasara Latvijā, un nekāda sniega te, protams nav.

Iespējams, tieši eksotiskā pieeja vīna darināšanas procesiem ļauj šai zemē radīt nebijušas un patīkami baudāmas vīna pērles, un par šīs zemes vīniem tuvākajā laikā Eiropa noteikti dzirdēs arvien vairāk, ja vien mums priekšā neaizsteigsies Amerikas Savienoto Valstu vīna baudītāji, kas jau šobrīd veido lielāko eksporta tirgu Brazīlijas vīniem. Lai nu kā - Brazīlijas vīns ir pagaršošanas vērts, un nu tas ir nopērkams arī Latvijā.