Alkohola aprites ierobežojumi mainījuši pircēju uzvedību, taču par efektivitāti iedzīvotāji šaubās

No 1.augusta stājušies spēkā alkohola aprites ierobežojumi, tomēr lielākā daļa aptaujāto (67%) uzskata, ka ierobežojumi nepalīdzēs būtiski samazināt patēriņu, jo tie, kas to tiešām vēlas, alkoholu tāpat iegūs. 25% tic, ka ierobežojumiem ilgtermiņā būs pozitīva ietekme, bet 8% uzskata, ka par efektivitāti ir grūti spriest, apliecina Latvijā lielākā dzērienu un vīnu veikalu tīkla AlkOutlet veiktā interneta aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot sabiedrības viedokli par jaunajiem alkohola pārdošanas laika ierobežojumiem, dzērienu iegādāšanās un lietošanas paradumiem. 

Taujāti par personiskajiem iepirkšanās paradumiem, 62% aptaujāto apliecina, ka viņu dzērienu iegādes paradumi kopš 1. augusta nav mainījušies, 18% norāda, ka tagad pērk pat vairāk alkohola un tikai 17 % atzīst – kopš jauno normu ieviešanas grādīgos dzērienus iegādājas mazāk. Savukārt lietošanas paradumi pēc aprites ierobežojumu ieviešanas, atbilstoši aptaujas datiem, 76% respondentu nav mainījušies, 3% uzskata, ka sākuši lietot vairāk dzērienu, savukārt 18% norāda, ka patērētā alkohola apjoms samazinājies, 3% alkoholu nelieto vispār.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, 14% aptaujāto uzskata, ka alkohola aprites ierobežojumi viņus personīgi nekādi neietekmē, bet viņiem nav viedokļa par ietekmi uz sabiedrību kopumā, 22% norāda, ka ierobežojumi apgrūtina patērētājus, 38% uzskata, ka ierobežojumiem nav būtiskas ietekmes uz alkohola patērēšanu sabiedrībā, savukārt 26% norāda, ka izmaiņas vērtējamas pozitīvi. 

Klienti atzīst, ka reklāmas ierobežojumu dēļ tagad publiskajā telpā daudz mazāk pamana informāciju par jauniem dzērieniem un akcijas piedāvājumiem – to norāda vairāk nekā puse (51%) aptaujāto. Aptuveni trešdaļa respondentu saka, ka šāda informācija viņiem nekad nav bijusi īpaši interesanta, savukārt 18% norādīja, ka reklāmas ierobežojumiem nav būtiskas ietekmes uz informācijas pamanīšanu publiskajā telpā. Tā kā dzērienu reklāma ir mazāk pamanāma, 12 % atzīst, ka dzērienu izvēlēšanās tagad ir kļuvusi grūtāka, savukārt 21% aptaujāto saka, ka šobrīd vairāk pērk tieši iepriekš zināmu zīmolu preces.

Respondenti tika lūgti izteikt arī savus priekšlikumus, kas ilgtermiņā varētu uzlabot sabiedrības veselību un mainīt alkohola lietošanas paradumus. Biežākie ieteikumi paredz: ierobežot dzērienu tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās un pārtikas veikalos, atļaut alkohola pārdošanu tikai specializētās tirdzniecības vietās, cīnīties ar dzērienu apriti tā dēvētajā “melnajā tirgū” un veidot izglītojošas kampaņas par pārmērīgas alkohola lietošanas kaitīgumu. Vienlaikus pietiekoši daudz aptaujas dalībnieku norāda, ka neuzskata ierobežojumus par pietiekoši efektīvu rīku paradumu maiņai, uzskatot, ka tie, kas vēlēsies, tikpat atradīs veidu, kā iegādāties alkoholu.   

Aptaujas rezultāti korelē ar veikalu tīkla AlkOutlet datiem – dzērienu pārdošanas apjomu 2025.gada augustā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieauguši par 3%, turklāt vairāk pirkti gandrīz visu kategoriju dzērieni. Neliels kritums bijis tikai degvīnam, balzamiem, vīniem tetra pakās, gāzētiem vīnu saturošiem dzērieniem un alum PET iepakojumos. Tā kā šie ir dzērieni, ko biežāk iegādājas ātrai reibuma gūšanai, nevis saturīgai baudīšanai, ir pamats domāt, ka šo dzērienu pircēju loks meklē citas alternatīvas. Vienlaikus priecē, ka būtiski audzis pieprasījums pēc bezalkoholiskajiem vīniem un citiem bezalkoholiskiem dzērieniem.

Interneta aptauja tika veikta 2025.gada septembrī, tajā piedalījās 209 abu dzimumu respondenti no visas Latvijas.