ALK Outlet Dzērieni & Vīni logo

Alus

Alus ir pasaulē izplatītākais alkoholiskais dzēriens un trešais populārākais pēc ūdens un tējas. Mūsdienās alus ir kļuvis par tautu kultūras elementu, iezīmējot tās īpatnības, unikalitāti un pievilcību.

Parasti alkohola saturs alū ir no 4% līdz 6%. Dabīgi rūgstot, dzēriens var būt arī 16% – 20%, taču, izmantojot saldēšanas metodi, ir sasniedzams pat vairāk nekā 40% alus stiprums.

Gaišais un tumšais alus

Tradicionāli tiek izšķirtas divas alus šķirnes: gaišais un tumšais. Gaišais alus ir vieglāks, maigāks, gaišā dzintarkrāsā un satur ne tik daudz alkohola. Savukārt tumšie ali ir piesātināti, ar izteikti tumši brūnu krāsu, lielāku alum tipisku rūgtumu un reibinošāki.

VĒSTURE: Alus dzēriena brūvēšanas aizsākumi meklējami pat 9500 pirms mūsu ēras Senās Irākas un Ēģiptes vēsturē. Tomēr tikai 1516.gadā Bavārijā tika pieņemta vispārējā regula (alus tīrības likums (Reinheitsgebot)), kas noteica – alus ir tāds dzēriens, kura sastāvā ir tikai graudi, apiņi un ūdens. Tas ir viens no senākajiem pārtikas kvalitātes regulējuma likumiem un ir spēkā arī mūsdienās.

BAUDĪTĀJIEM: Visbiežāk alus tiek baudīts tīrā veidā, atdzesētu miestiņu pildot speciāli paredzētajos kausos. Tomēr mūsdienās ir arī dažādi alkoholiskie kokteiļi, kur viena no neatņemamām sastāvdaļām ir alus.

Arī kulinārijā šis dzintarkrāsas dzēriens nav svešs – to izmanto pankūkās, maizes mīklās, marinādēs, mērcēs, zupās u.c.

Ziemas tumšais alus, porteris

Ziemas alus nav viena noteikta alus šķirne, tās paveidi ir ļoti dažādi. Tradicionāli ziemas bairīti bagātina ar muskatriekstiem, kanēli, krustnagliņām, kardamonu, ingveru, medu, brūno cukuru, apelsīnu miziņu. Ziemas alus tiek pasniegts arī karsts, speciāli tam paredzētajos traukos.

Ziemas alus krāsa ir no dzintarkrāsas līdz tumši brūnajai, tam ir izteikts augļu aromāts un, lejot kausā, veidojas noturīgas un biezas krēmkrāsas putas.

Ziemas alu sāk gatavot ap augustu, kad tiek novākta vēlīnā miežu raža. Pagatavotais alus, ko sauc arī par oktobra alu (vācu val. - Oktoberbier), aukstā temperatūrā tiek izturēts vairākas nedēļas. Savu īsto briedumu bairītis iegūst tieši ap Adventes laika sākumu, kas ir decembra pirmā nedēļa. Ziemas alus ir pāris grādus stiprāks nekā tradicionāli brūvētais bairītis.

VĒSTURE: Tumšā alus pirmsākumi meklējami senajos vikingu laikos, kad dzēriens tika brūvēts par godu ziemas saulgriežiem. Vikingi to ir dzēruši aukstu un karstu, alus bijis tumšāks nekā ierasts, ar piesātinātu aromātu un nedaudz lielāku alkohola saturu. Silts un grādīgs dzēriens spēja sasildīt un pasargāt cilvēku no saaukstēšanās tālaika bargajos ziemas apstākļos. Drīz šāda īpaša ziemas alus šķirne iegaršojās arī tuvējiem skandināvu kaimiņiem vāciešiem, vēlāk arī poļiem.

TRADĪCIJAS: Kaimiņi igauņi priekšroku dod porteriem, kuru pagatavošanā tiek izmantota karamele un apdedzināts iesals. Šādu produktu kā suvenīru labprāt iegādājas arī somu tūristi.

Vācieši Ziemassvētku laikā ir iemīļojuši dažāda veida tumšās alus šķirnes jeb „bock” tipa alu. Kad vācu mūki pirmo reizi pagatavojuši šādu alu, viņi to bija nosaukuši par „šķidro maizi”, jo šo alu uzturā drīkstēja lietot pat gavēņa laikā. Šodien Vācijā nereti Ziemassvētku tirdziņos un krodziņos alum pievieno klāt graķīti degvīna, lai apmeklētājiem siltāk un prāts jautrāks! Visvairāk ziemas alus tiek patērēts Bavārijā, kur ziemas laiku mēdz dēvēt arī par stiprā alus laiku (Starkbierzeit). Vieglākais vācu ziemas alus ir, sākot no 6%, bet stiprākais – 8%.

Savukārt īri un angļi kā ziemas alu ir iecienījuši, tā saucamo, stipro porteri (dry stout). Alus ir ļoti tumšs, dažreiz tam ir pat izteikti melna krāsa un ļoti spēcīga garša ar dažāda veida augļu un karameles piegaršas niansēm.

Ukrainā brūvēto Ļvovas porteri, līdzīgi kā vairākās citās Eiropas valstīs, pieņemts dzert karstu. Pateicoties tā īpašajai garšai un aromātu buķetei, šo dzērienu ir iemīļojuši ukraiņu alus un vīna cienītāji.

Netradicionālie ali

Austeru porteris, piena alus, rīsu alus un vēl daudzi citi savdabīgi alus šķirņu nosaukumi atrodami dažādu pasaules alusdarītavu piedāvājumos. Tiek lēsts, ka visā pasaulē ir atrodamas ap 20 000 alus šķirņu un 180 alus veidu.

TRADĪCIJAS: Amerikā iecienīts sezonas dzēriens ir ķirbju alus. Daži aldari misai pievieno klāt sagrieztu ķirbi, kamēr citi – ķirbju biezeni vai aromatizētāju. Šie ali tiek bagātināti arī ar garšvielām, kas tipiskas ķirbju ēdieniem: ingvers, muskatrieksts, krustnagliņas u.c. Ķirbju alus ir ar maigu garšu, gandrīz bez rūgtuma un tā stiprums ir no 4% līdz 7%.

Porteris ir tumšais alus, kas parasti tiek gatavots, izmantojot vairākus iesala veidus, bet specifisko aromātu, krāsu un rūgtenumu tam piešķir grauzdētais iesals un karameļiesals. Mūsdienās visā pasaulē tiek brūvētas dažādas portera variācijas, un dažas ir pavisam interesantas:

  • piena porteris tiek gatavots, pievienojot laktozi – piena cukuru. Tas dod alum saldāku garšu un kalorijas, tādēļ tas ir barojošāks;
  • kafijas porterim tiek pievienota malta kafija, lai iegūtu kafijas garšu. Lai nomāktu rūgtenumu, daži aldari pievieno pienu vai cukuru;
  • auzu porterī auzu sastāvs parasti ir kā maksimums 5%. Viduslaiku Eiropā auzas bija ierasta alus sastāvdaļa un to proporcija bija vismaz 25%. Mūsdienās tikai dažās valstīs tiek ražots auzu porteris, piemēram, Dānijā un Austrālijā.

Āzijas valstīs izplatīta ir rīsu alus brūvēšanas tradīcija. Rīsu alus tiek pielīdzināts slavenajam japāņu alkoholiskajam dzērienam sakē, taču to gatavošanas process ir nedaudz atšķirīgs. Interesanti, ka Indijā izplatīta problēma ir ziloņi, kas nereti ierodas ciematos, lai meklētu mucas, kurās tiek glabāts rīsu alus, jo viņus sajūt alkoholiskā dzēriena smaržu. Tādēļ nereti šīs mucas tiek glabātas zem zemes.

18.gs. bija tradīcija, krogos un tavernās dzerot alu, kā uzkodu alum izmantot austeres. 1929.gadā Jaunzēlandē atrodams pirmais piemērs, kad austeres izmantotas arī alus brūvēšanas procesā.

Vācijā tipisks alus ir „Rauchbier”, ko varētu tulkot kā „dūmu alu”. Tā pirmsākumi meklējami jau 16.gadsimtā. Spēcīgā dūmu garša, kas atgādina kūpinātas gaļas garšu, tiek iegūta, žāvējot iesalu uz atklātas dižskābarža uguns. „Rauchbier” ir tumšā krāsā un alkohola saturs tajā ir 4% - 7%.

Viens no jaunākajiem un interesantākajiem alus veidiem, kas atrodams Beļģijas alus darītavu piedāvājumā, ir, t.s., šampanieša alus. Tas ir pakļauts daudz ilgākam raudzēšanas periodam nekā parastie ali, rezultātā tam ir augsts alkohola saturs. Daži tiek gatavoti Francijā, Šampaņas reģionā. Šampanieša alus stiprums ir 10% – 14%, un tas tiek gāzēts.